devastatio

Latin

Etymology

From dēvāstō +‎ -tiō.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [deː.waːsˈtaː.ti.oː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [d̪e.vasˈt̪at̪.t̪͡s̪i.o]

Noun

dēvāstātiō f (genitive dēvāstātiōnis); third declension

devastation

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	dēvāstātiō	dēvāstātiōnēs
genitive	dēvāstātiōnis	dēvāstātiōnum
dative	dēvāstātiōnī	dēvāstātiōnibus
accusative	dēvāstātiōnem	dēvāstātiōnēs
ablative	dēvāstātiōne	dēvāstātiōnibus
vocative	dēvāstātiō	dēvāstātiōnēs

Descendants

All borrowed.

→ Catalan: devastació
→ English: devastation
→ French: dévastation
→ Italian: devastazione
→ Polish: dewastacja
→ Portuguese: devastação
→ Spanish: devastación

References

devastatio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.