irretiturus

Latin

Etymology

Future active participle of irrētiō.

Participle

irrētītūrus (feminine irrētītūra, neuter irrētītūrum); first/second-declension participle

  1. about to entangle

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative irrētītūrus irrētītūra irrētītūrum irrētītūrī irrētītūrae irrētītūra
genitive irrētītūrī irrētītūrae irrētītūrī irrētītūrōrum irrētītūrārum irrētītūrōrum
dative irrētītūrō irrētītūrae irrētītūrō irrētītūrīs
accusative irrētītūrum irrētītūram irrētītūrum irrētītūrōs irrētītūrās irrētītūra
ablative irrētītūrō irrētītūrā irrētītūrō irrētītūrīs
vocative irrētītūre irrētītūra irrētītūrum irrētītūrī irrētītūrae irrētītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.