octocarinatus
Latin
Etymology
From octō (“eight”) + carīna (“keel”) + -ātus (“-ed”).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [ɔk.toː.ka.riːˈnaː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [ok.t̪o.ka.riˈnaː.t̪us]
Adjective
octōcarīnātus (feminine octōcarīnāta, neuter octōcarīnātum); first/second-declension adjective
- (New Latin) Having eight keels; octocarinate
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | octōcarīnātus | octōcarīnāta | octōcarīnātum | octōcarīnātī | octōcarīnātae | octōcarīnāta | |
| genitive | octōcarīnātī | octōcarīnātae | octōcarīnātī | octōcarīnātōrum | octōcarīnātārum | octōcarīnātōrum | |
| dative | octōcarīnātō | octōcarīnātae | octōcarīnātō | octōcarīnātīs | |||
| accusative | octōcarīnātum | octōcarīnātam | octōcarīnātum | octōcarīnātōs | octōcarīnātās | octōcarīnāta | |
| ablative | octōcarīnātō | octōcarīnātā | octōcarīnātō | octōcarīnātīs | |||
| vocative | octōcarīnāte | octōcarīnāta | octōcarīnātum | octōcarīnātī | octōcarīnātae | octōcarīnāta | |